Еlena Vaita
LIECĪBAS
DRAUDZEI VII

“Jēzus., pateicās, pārlauza un deva tās maizes mācekļiem un mācekļi ļaudīm.”

Nr.35
(9) PIEŅEMAMA KALPOŠANA
“Un nepalieciet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, savā prātā atjaunodamies, ka jūs varat pārbaudīt, kas ir labais un patīkamais, un pilnīgais Dieva prāts.” Rom.12:2.

1. Dvēseļu glābšanas darbs

Dievs man ir devis vēsti Viņa ļaudīm. Tiem jāatmostas, jāizpleš savas teltis un jāpaplašina savas robežas. Mani brāļi un māsas, jūs esat dārgi atpirkti, un viss, kas jums pieder un kas jūs esat, ir jāizlieto par godu Dievam un par labu jūsu līdzcilvēkiem. Kristus mira pie krusta, lai glābtu pasauli no bojā ejas grēkos. Šajā darbā Viņš aicina jūs sadarboties ar Viņu. Jums jābūt Viņa palīdzošajām rokām. Ar nopietnām, nenogurstošām pūlēm jums jācenšas glābt pazudušos. Pieminiet, ka tie bija jūsu grēki, kas krustu darīja nepieciešamu. Pieņemot Kristu par savu Pestītāju, jūs svinīgi solījāties pievienoties Viņam krusta nešanā. Uz dzīvību un nāvi jūs esat saistīti ar Viņu, jūs esat daļa no lielā pestīšanas plāna.

Kristus žēlojošās laipnības pārveidojošais spēks pārvērš to, kas nododas kalpošanai Dievam. Pildīts ar Glābēja Garu, viņš ir gatavs aizliegt sevi, gatavs uzņemties krustu un gatavs pienest jebkuru upuri Kunga labā. Viņš vairs nespēj palikt vienaldzīgs pret dvēselēm, kas viņam visapkārt iet bojā. (10) Viņš ir pacelts pāri kalpošanai sev. Viņš Kristū ir radīts no jauna, un viņa dzīvē nav vietas kalpošanai sev. Viņš saprot, ka katrs viņa būtnes daļa pieder Kristum, Kas viņu ir atpircis no grēka verdzība; ka par katru viņa nākotnes mirkli ir maksāts ar Dieva vienpiedzimušā Dēla dārgajām asinīm.

Vai jūs Golgātā pienesto upuri vērtējat tik dziļi, ka gribat visas citas intereses pakļaut dvēseļu glābšanas darbam? Tā pati visu pārvarošā vēlēšanās glābt grēciniekus, kas iezīmēja Pestītāja dzīvi, iezīmēs arī Viņa patieso sekotāju dzīvi. Kristietis neilgojas dzīvot sev. Viņš ar prieku atdod visu, kas viņam ir un kas viņš ir, Kunga darbam. Viņu vada neizsakāma vēlēšanās mantot dvēseles Kristum. Kam nav šādas vēlēšanās, tiem būtu labāk, ja viņi domātu par savu personīgo izglābšanos. Lai tie lūdz pēc kalpošanas gara.

Kā es vislabāk varētu pagodināt Viņu, Kuram es piederu radīšanas un atpestīšanas dēļ? Šim jābūt jautājumam, kas mums jājautā pašiem sev. Kas ir patiesi atgriezts, tas, dziļi norūpējies, cenšas glābt citus, kas vēl atrodas sātana varā. Tas atsakās darīt kaut ko tādu, kas kavētu viņu pildīt šo viņa darbu. Ja viņam ir bērni, tad viņš saprot, ka viņa darbam jāsākas viņa paša ģimenē. Paša bērni tam ir ārkārtīgi dārgi. Pieminot, ka tie ir Kunga ģimenes jaunākie locekļi, viņš ar visiem saviem spēkiem cenšas tos novietot tur, kur tie nostāsies Kunga pusē. Viņš ir svinīgi solījies kalpot un paklausīt Kristum, Viņu godājot, un pacietīgi un nenogurstoši pūlas audzināt savus bērnus tā, lai tie nekad nenostātos naidīgi pret Pestītāju.

Tēviem un mātēm Dievs ir uzlicis atbildību glābt savus bērnus no ienaidnieka varas. (11) Tas ir viņu darbs - darbs, ko tie nekādā gadījumā nedrīkst atstāt novārtā. Tie vecāki, kam ir dzīva savienība ar Kristu, nepārtrauks pūlēties, līdz tie redzēs, ka viņu bērni ir drošībā Kristus ganāmpulkā. Šo darbu viņi darīs par savas dzīves nastu.

Vecāki, neatstājiet novārtā darbu, kas draudzē gaida uz jums jūsu pašu ģimenēs. Tur ir jūsu pirmais misijas pūļu lauks. Vissvarīgākais darbs, ko jūs varat veikt, ir jūsu bērnu nostādīšana Kunga pusē. Kad tie kļūdās, apejieties ar tiem maigi, tomēr stingri. Lai tie pievienojas jums, pretojoties ļaunumam, ar ko sātans cenšas iznīcināt cilvēcīgo būtņu dvēseli un miesu. Dalieties ar viņiem krusta noslēpumā, noslēpumā, kas jums nozīmē svētošanos, atpestīšanu un mūžīgu uzvaru. Paņemot savus bērnus līdz uz Kungu pagodinošām sapulcēm, kādu uzvaru jūs esat jau ieguvuši.

Ja ap jums esošās ģimenes nostājušās pret patiesību, tad centieties tās pamudināt pakļauties Kristus prasībām. Strādājiet pacietīgi, gudri un apdomīgi, atrodot ceļu ar mīlestības smalkjūtīgiem pakalpojumiem. Atklājiet patiesību tādā veidā, lai tā kļūst redzama visā savā skaistumā, izplatot iespaidu, kam nevar pretoties. Tā tiks noārdītas aizspriedumu sienas.

Ja šis darbs būtu uzticīgi darīts, ja tēvi un mātes strādātu savu ģimenes locekļu labā un pēc tam pie ļaudīm, kas atrodas ap viņiem, paaugstinot Kristu ar dievbijīgu dzīvi, tad būtu atgriezušās tūkstošiem dvēseļu. Kad Dieva ļaudis patiesi atgriezīsies, kad tie izpratīs uz viņiem gulstošos atbildību strādāt to labā, kas atrodas viņu sniedzamības robežās, kad tie neatstās neizmēģinātu nevienu līdzekli, lai izglābtu grēciniekus no ienaidnieka varas, tad negods tiks atņemts no mūsu draudzēm.

Mums tagad atlicis tikai nedaudz laika, kurā mums jāsagatavojas mūžībai. Kaut Kungs atvērtu Savu ļaužu aizvērtās acis un atdzīvinātu viņu notrulināto izpratni, lai (12) tie spētu aptvert, ka evaņģēlijs ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic. Kaut tie aptvertu, cik svarīgi ir tik skaidri un pareizi parādīt Dievu, ka pasaule ieraudzītu Viņu Viņa skaistumā. Kaut viņi tā būtu pildīti ar Garu, kas mājo Dievā, ka pasaulei nebūtu spēka tos atraut no brīnišķīgo iespēju pasludināšanas, kas tiek piešķirtas katrai dvēselei, kas pieņem Kristu.

Visās mūsu darba nozarēs ir vajadzīga lielāka dedzība. Laiks aizsteidzas. Dieva kalpiem jāņem vērā vārdi: “Neesiet kūtri iekš tā, kas jums jādara; esiet dedzīgi garā, kalpojiet Kungam.” (Rom.12:11.) Ļaudīm vajadzīga patiesība, un tā viņiem jādara zināma, nopietni un uzticīgi strādājot. Dvēseles ir jāmeklē, par tām jālūdz, to labā jāstrādā. Jāskan nopietniem aicinājumiem un lūgumiem. Jāraida dedzīgas lūgšanas. Mūsu garlaicīgajām, nedzīvajām lūgšanām jāpārvēršas ļoti - ļoti nopietnos un dedzīgos lūgumos. Dieva Vārds ziņo: “Taisna cilvēka sirsnīga lūgšana daudz ko iespēj.” (Jēk.5:16.)

Pasaule ir mūsu misijas pūļu lauks, un mums darbā jāiziet, Ģetzemanes un Golgatas atmosfēras apņemtiem.