Vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.”Jēk. 4:4

Kristus un pasaule nav nekādi sabiedrotie. Apustulis saka: “Vai jūs nezināt, ka šis pasaules draudzība ir Dieva ienaidība?” Piemērošanās pasaulei nekad nekļūs par līdzekli, lai pievestu pasauli Kristum. Ja draudze ar savu labo iespaidu grib gūt panākumus darbā ar neticīgajiem, tad kristiešiem pilnīgi jānododas Dievam. Vismazākā novēršanās no Kristus...

Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie,. sirdis!” Jēk. 4:8

Dieva eņģeļi ies pretī ikvienam, kas savās domās un pašuzupurīgā kalpošanā tuvosies Dievam. Tā ir liela nelaime, ja cilvēks ir divkosīgs. “Vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos.” (Jēk. 1:7) Izlietosim prātu, ko Dievs mums devis noteiktam mērķim. Godkāre, mantkārība, mānija sekot modei, ieradumiem un pasaulīgajam dzīves veidam, lai to neuzskatītu par īpatnēju...

Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības.” 1. Jāņa 2:15

Kas saka, ka tic patiesībai un izprot lielo darbu, kāds jādara šajā laikā, tiem jānodod Dievam dvēsele, miesa un gars. Savās sirdīs, apģērbā, valodā un visā citā tiem jāatšķiras no pasaules modes un tās dzīves veida. Tiem jābūt īpašiem un svētiem ļaudīm. Ne drēbes ir tās, kas viņus dara īpašus; bet tāpēc, ka viņi ir īpaši un svēti ļaudis, tiem nevar būt tās iezīmes, kas viņus...

Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu,, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi.” 2. Kor. 10:5

Pat domas jāpakļauj Dieva prātam, un jūtas jānodod saprāta un Bībeles reliģijas pārvaldībai. Iztēles spēja mums nav dota, lai ļautu tai virmot un iet pašai savu ceļu, necenšoties to ne savaldīt, ne disciplinēt. Ja domas ir nepareizas, tad arī jūtas būs sliktas; un morālo raksturu veido tieši domu un jūtu savienojums.

Pareizas...

Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir ari Kristū Jēzū.” Filip. 2:5

Dievs gaida, lai tie, kas nes Kristus vārdu, pārstāvētu Viņu savās domās, vārdos un darbos. Viņu domām jābūt šķīstām, viņu vārdiem un darbiem - cēliem, augšup virzošiem, tuvinot Pestītājam ap viņiem esošos ļaudis.

Patiesa kristieša dzīvē nav nekā no paša “es”. Paša “es” ir miris. Kristus dzīvē šeit virs zemes nebija savtīguma. Apvilcis mūsu dabu, Viņš dzīvoja dzīvi, kas pilnībā bija veltīta kalpošanai...

Pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas, un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” Ps. 139:23,24

Maz ir tādu cilvēku, kas saprot, ka viņiem pienākas valdīt pār savām domām un fantāziju. Nedisciplinētu prātu grūti piesaistīt derīgām lietām. Tomēr, ja domas netiek pareizi izmantotas, dvēselē reliģija nevar plaukt un zelt. Prāts jānodarbina ar svētām un mūžīgām lietām. Jādisciplinē kā intelektuālie, tā morālie spēki...