Kas ir "Tuksneša draudze"?

Sievai tika doti divi lielā ērgļa spārni, lai tā varētu lidot tuksnesī savā vietā, kur viņas dzīvība, prom no čūskas acīm, tiek uzturēta laiku un laikus un puslaiku.(Atkl.12:14)
Tad sieva bēga tuksnesī, kur tai bija Dieva sataisīta vieta, lai viņa tur tiktu uzturēta tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.(Atkl.12:6)
“Tuksneša draudze” ir savienojošā saite starp apustulisko kristietību un mūsdienu Dieva ļaudīm. Šīs grāmatas mērķis ir parādīt, ka šajā vēstures periodā katrā valstī bija kristieši, kas dibināja draudzes, koledžas, misiju centrus un Dieva Vārdu skolas. Viņi stingri ievēroja vienkāršo Kristus ticības mācību, kuru saņēma no pašiem apustuļiem. Šiem kristiešiem piederēja oriģinālie Svētie Raksti, kas draudzei tika doti pirmajā gadsimtā, un tie tos saglabāja daudzus gadsimtus.
Visi šie cilvēki veido “Tuksneša draudzi”. Šis atzinums nav vispārpieņemts. Nosaukums “Tuksneša draudze” ir aizgūts no Bībeles pareģojumiem, kas pierakstīti Atklāsmes grāmatas 12. nodaļā. Tur aprakstīta sieviete, kura aizbēga tuksnesī. Šī sieviete ir draudze (Jer.3:14; Hoz.2:19; Ef.5: 23–32; Atkl.12:17). Nosaukums skaidri parāda, ka tā nebija populāra vai dominējoša draudze. Šie uzticīgie kristieši turēja augstu patiesības karogu un cīnījās pret atkrišanas iebrukumiem. Viņu panākumi nebija pastāvīgi: reizēm viņiem bija daudzas draudzes, slavenas skolas un misiju centri, ieskaitot nomalēs esošos, bet citos gadsimtos tie cieta no nabadzības un nežēlīgām vajāšanām.
Šīs Draudzes lielais misionāru darbs ir maz zināms, tās darbību neaprakstīja laicīgā vēsturē, un šie varoņi netika slavēti. Nākamajās lappusēs parādīts dārgais mantojums, ko viņa atstāja mūsu paaudzei. Atgriežot šo patieso Draudzi īstajā vietā, mēs iegūstam atslēgu, ar kuras palīdzību varam saprast mūsu laika lielos, neskaidros jautājumus un pretrunu nozīmi.
Daži var jautāt: “Lai atklātu patieso Draudzi, vai mums nevajadzētu pievērst uzmanību tai baznīcai, kuru gadsimtiem ilgi ir atbalstījuši monarhi un tautas? Vai tiešām ir jāmeklē cilvēki, kuri nekad nav bijuši valdošajā baznīcā, bet, gluži pretēji, bieži nebija pat zināmi?” Ļaujiet pravietim Jānim atbildēt uz šo jautājumu: “Un (draudze) sieva aizbēga tuksnesī” (Atkl. 12: 6). Lai atpazītu patieso Draudzi, ir jāņem vērā tās kristīgās kopienas, kuras lielākoties ir nodotas aizmirstībā.
Dievišķā atklāsme māca, ka patiesība, kas tiks pasludināta pēdējai cilvēku paaudzei, būs tās gaismas turpinājums un pavairošana, kas “Tuksneša draudzi” ir saglabājusi gandrīz trīspadsmit gadsimtus - 1260 gadu laikā. Lai arī ir vispāratzīts, ka “Tuksneša draudzes” 1260 gadu periods nesākās apustuliskā laikā, tomēr ir pienācīgi jāizklāsta tā kopaina. Turpmākajās nodaļās mēs apskatīsim 1260 gadu perioda sākumu un beigas. Tomēr mēs nemēģināsim atšķirt “Tuksneša draudzi” no tās apustuliskā pirmsākuma.
Pirmkārt, jāsaprot, ka nav iespējams stāstīt par šo neparasto draudzi ar tām sen zināmajām metodēm, kuras izmantoja gandrīz visi baznīcu vēsturnieki. Bībeles pravietojumu gaisma norādīja uz izpētes veidu un metodi šīs tēmas atklāšanai. Šis jautājums gandrīz nekad netika apskatīts tādā veidā, lai parādītu pārsteidzoši interesantas attiecības, kas pastāvēja starp ticīgo grupām, kas atradās tik tālu viena no otras, kā arī šo grupu iekšpusē.
Daži mūsdienu autori ir ļoti daudz nopūlējušies, lai mazinātu Vašingtona, Džefersona u.c. amerikāņu reliģiskās brīvības un demokrātijas dibinātāju lomu. Tie paši rakstnieki, pateicoties viņu pūlēm, iekļuva baznīcas vēstures sfērā, un tas, kas iepriekš gandrīz nebija atšķirams, kļuva vēl vairāk neskaidrs. To godu, kas pienākas “Tuksneša draudzei”, visi šie cilvēki centās piedēvēt citiem. Par nožēlu daudzus patiesus cilvēkus maldina melīgā propaganda ar daudz grāmatām un rakstiem, kuru pamatā ir nepatiesi “vēsturiski fakti”. Ir pienācis laiks no aizmirstības izcelt gaismā patiesos ticības varoņus, kurus Dievs izmantoja, lai saglabātu tīru Kristus mācību un Svētos Rakstus.
Visi apgalvojumi par “Tuksneša draudzi” un tās vēsturi tiks izskaidroti, izvērsti un papildināti ar ticamu avotu pierādījumiem.
“Tuksneša draudze” neieguva patiesību, pretojoties valdošajām dogmām un ķecerībām. Viņas ticības apliecība nebija no jauna izveidota. Uzticīgi kristieši to mantoja no apustuļiem. Tieši viņiem pasaule ir parādā par Bībeles saglabāšanu. Pretēji izplatītajam uzskatam, “Tuksneša draudze” ietver visas patiesās misionāru draudzes, kas strādājušas garajā drūmo viduslaiku naktī. Kamēr pasaule bija ieslīgusi neziņas un māņticības tumsā, Draudze turēja augstu patiesības gaismu. Tās teritorijas robežas nevar noteikt - tās ietekme iespiedās visos tā laika zināmajos pasaules nostūros.

 

Nodaļa no Bendžamina Vilkinsona grāmatas "Patiesības triumfs"