Miesas krustā sišana

Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārēm. ” Gal. 5:24

Mēs nepiederam paši sev. Mēs esam “dārgi atpirkti” (1. Kor. 6:20), ne ar iznīcīgām lietām - sudrabu vai zeltu, bet ar Kristus dārgām asinīm.” (1. Pēt. 1:18-19), “lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs paši sev, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.” (2. Kor. 5:15)

Ar šo bezgalīgi dārgo cenu ir atpirkti visi cilvēki. Izlejot šajā pasaulē visas Debesu bagātības, atdodot mums Kristū visas Debesis, Dievs ir nopircis ikkatra cilvēka gribu, viņa vismaigākās jūtas, viņa prātu, dvēseli un visu būtni. Visi cilvēki pieder tam Kungam.

Izteiciens “dārgi atpirkti” mums nozīmē visu. Ņemot vērā par mums samaksāto cenu, vai mums nevajadzētu Viņam, kas mūs atpircis ar savām asinīm, atdot savu miesu un dvēseli? Vai to, ko Viņš sev atpircis, nevajadzētu saglabāt iespējami visveselīgākajā, šķīstākajā un svētākajā stāvoklī? Tieši mūsu miesas Viņš ir izglābis par bezgalīgu cenu, atdodams pats savu miesu par pasaules dzīvību.

Zemākajām kaislībām mūsu miesā ir savs tronis un caur to tās darbojas. Vārdi “miesas”, “miesīgs” un “miesas kārības” ietver sevī zemisko, grēka samaitāto dabu; miesai pašai par sevi nedrīkst atļaut darboties pretēji Dieva gribai. Mums pavēlēts sist krustā miesu ar tās tieksmēm un kārībām. Kā lai mēs to izdarām? Vai drīkstam sāpināt ķermeni? Nē! Tikai nonāvēt kārdināšanas uz grēku. Jāaizraida samaitātas domas. Visas dzīvnieciskās tieksmes jāpakļauj dvēseles augstākajiem spēkiem. Mīlestībai uz Dievu jāvalda pār visu; uz troņa nedalītā veidā jāvalda Kristum. Mūsu miesa jāuzskata kā Viņa atpirkts īpašums. Miesas locekļiem jākļūst par taisnības darba rīkiem.

Jēzus palīdzēs visiem, kas Viņam uzticēsies. Kas savienojas ar Kristu, tie var būt priecīgi un laimīgi. Viņi iet pa ceļu, kur tos ved Pestītājs, Viņa dēļ sizdami krustā miesu ar tās tieksmēm un kārībām. Savas cerības viņi ceļ uz Kristu, un zemes vētras nespēj tos aizraut prom no šī drošā pamata.